Par juvelieri var kļūt katrs, kurš apguvis šīs daiļamatniecības nozares pamatus. Katrs juvelieris nevar kļūt par seno rotu kalēju. To var tikai tas, kurš ieguvis spējas likt metālam runāt savas tautas vērtību izteiksmē.

Seno latviešu rotu kalšana ir nacionālās metālmākslas virsotne. Tā ir augstāka pakāpe šodienas latviešu juvelierdarbu prasmē.

Uzzini vairāk: www.kalve.cesis.lv , http://www.etsy.com/shop/daumants

Sazinies: kalninsdaumants@inbox.lv

Daumanta Kalniņa radošās darbības raksturojums.

Daumants Kalniņš rotu kalēja amatu apguvis pašmācības ceļā pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Profesionālo izglītību papildinājis apmeklējot Metāla un dzintara mākslinieciskās apstrādes nodaļu Latvijas Poligrāfistu Tautas universitātē. Pēc divu gadu mācību kursa beigšanas darbojies metālmākslinieka Arnolda Naikas vadītajā Tautas studijā „Cilnis”. Daumanta Kalniņa darinātās rotas bijušas skatāmas Rīgas pilsētas, Latvijas un toreizējās Padomju Savienības tautas mākslas izstādēs. Strādājis par rotkali ražošanas apvienībā „Daiļrade” un pēc Tautas daiļamata meistara kvalifikācijas piešķiršanas 1979. gadā, arī Mākslinieku savienības kombinātā „Māksla”.
1988. gadā Daumants Kalniņš uzsācis darbu Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. 1992. gada vasarā pieteicis eksperimentālo arheoloģiju kā savas darbības virzienu, nolasot referātu „Seno latgaļu etniskās kultūras iezīmes rotkaļa skatījumā” Ģedimina dienām veltītajā zinātniskajā konferencē Viļņā. Tā gada rudenī viņa eksperimentālās studijas darinātais seno latgaļu sievietes goda tērps un rotu komplekts izstādē ”Metāls un rotas” Brīvdabas muzejā ieguvis brāļu Brastiņu balvu un piemiņas medaļu. Tajā pat gadā D. Kalniņš noslēdzis līgumu ar Cēsu muzeju apvienību par seno latgaļu rotu izpētei un darināšanai veltītas grāmatas rakstīšanu.
Monogrāfijai "Aiz Daugavas vara dārzs" (1995.g) seko sabiedrībai pieejamas eksperimentālas darbnīcas „Seno rotu kalve” izveidošana (1996.g.) un starptautiskais arheologu un rotkaļu seminārs "Mīts un metāls" (1997.g.). Seminārs iezīmējis seno baltu rotu kultūras mantojuma ienākšanu Eiropas kultūras apritē, par ko liecina rotkaļa turpmākā ikgadējā dalība Latvijas un ārvalstu rīkotajos semināros, izstādēs un radošajās nometnēs. Rotkaļa pēdējo 20 gadu darbība guvusi atspoguļojumu Latvijas un ārzemju TV raidījumos, kā arī pusotra simta nosaukumu publikācijās presē.
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu 2007. gadā iznāca grāmata- „Seno rotu kalve”. Tajā risinātās problēmas skar mūsdienu sabiedrībai aktuālu tēmu- kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Lai iepazīstinātu arī citu tautu interesentus ar latviešu kultūras mantojuma vienu no spožākām lappusēm- seno metālmākslu, ar Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrības atbalstu 2011. gadā iznāca Daumanta Kalniņa grāmata „The Latgallian Treasures”. Kopš tā laika rotkalis aktīvi iekļāvies biedrības darbā, izveidojot rotu kalvi jaunatnei Ruckas radošajās darbnīcās. Šobrīd D. Kalniņš gatavojas radošo darbnīcu otrajai sezonai. Kopā ar Cēsu jaunajiem rotkaļiem tiks veidoti seno latgaļu rotu komplekti. Cēsu pils Seno rotu kalvē 2013. gada tūrisma sezonai Daumants Kalniņš veido izstādi, veltītu Nestora hronikas un latgaļu vārda atpazīstamības deviņsimtajai gadskārtai.